Būvniecības apjomu izmaiņas gadu gaitā

Visos 2025. gada ceturkšņos valstī palielinājās būvniecības aktivitāte. Īpaši izceļama inženierbūvniecība, kas bija izaugsmes dzinulis.

2025. gada 4.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms bija par 9,9% lielāks, nekā 2024. gada 4. ceturksnī (neizlīdzināti dati salīdzināmās cenās). Ceturkšņu griezumā tas pērn bija straujākais pieaugums. Nozares dzinulis gan šajā ceturksnī, gan gadā kopumā bija aktīvāka infrastruktūras objektu būvniecība. Šajā periodā inženierbūvniecības apjoms pieauga par 21,5%, turpretim ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apjoms pieauga lēnāk, attiecīgi par 4,0% un 6,3%.

Kopumā 2025. gadā nozares pieauguma temps bija 9,0%. Aktivitāšu pieaugums bija ne tikai nozarē kopumā, bet arī visās būvniecības pamatgrupās, taču vērojamas atšķirības pieauguma tempa ziņā. Būvniecības pamatgrupa ar straujāko izaugsmi 2025. gadā bija inženierbūvniecība.

Ēku būvniecības produkcijas apjoms 2025. gadā bija par 1,2% lielāks kā 2024. gadā. Šīs grupas attīstību noteica aktivitāšu pieaugums divu un vairāku dzīvokļu dzīvojamo māju segmentā.

Inženierbūvniecības produkcijas apjoma pieauguma temps 2025. gadā bija visstraujākais, un gada laikā tas palielinājās par 25,7%. Līdzīgi straujš pieaugums bija vērojams visos inženierbūvniecības segmentos. Lielākais devums bija ceļu un dzelzceļu būvniecībai.

Specializēto būvdarbu produkcijas apjoms 2025. gadā bija par 2,9% lielāks kā iepriekšējā gadā. Elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citu līdzīgu darbību segmentam bija ievērojamākais devums šīs pamatgrupas aktivitāšu dinamikā.

2025. gadā izsniegto būvatļauju skaits sasniedza 4660 būvatļaujas, palielinoties par 11,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Būvatļaujās paredzamās platības pieauguma temps bija straujāks – 30,0%. Būtiskākais pieaugums bija  rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kā arī divu vai vairāku dzīvokļu mājām.

Nozares rādītāju pozitīvā dinamika sasaucas ar būvuzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos. Kopā ar citu nozari ietekmējošo rādītāju pozitīvām tendencēm kā, piemēram, kreditēšanas pieaugumu, tas ļauj pozitīvi vērtēt nozares attīstības iespējas.
 

Informāciju sagatavoja:
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienests

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Būvniecība Statistika