Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šā gada 1. decembrī sāks saņemt datus no lielākajiem pārtikas preču mazumtirgotājiem Latvijā* (“Rimi”, “Lidl”, “Maxima”), kalpojot kā starpposms cenu salīdzināšanas rīku izstrādē – droša vide, kur saņemt datus un nodot tos tālāk cenu salīdzināšanas rīku izstrādātājiem. Mērķis – sniegt iespēju patērētājiem salīdzināt cenas bieži lietotiem produktiem, kas nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai, un pieņemt informētus pirkuma lēmumus.
Šo jauno uzdevumu CSP pildīs saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 pantu un Ministru kabineta noteikumiem "Pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumi cenu izsekojamībai un monitoringam".
CSP decembrī atbilstoši iepriekš minētajam regulējumam sāks saņemt arī tā sauktos skeneru datus, lai nākotnē tos varētu iekļaut metodoloģijā patēriņa cenu izmaiņu salīdzināšanai.
CSP loma – uzticama un droša datu vide
Saskaņā ar tiesisko regulējumu turpmāk CSP no mazumtirdzniecības tīkliem saņems divu veidu datus:
- No šā gada 1. decembra ik dienu saņems operatīvos datus par pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm. Tos veikalu tīkli sniegs CSP katru dienu līdz plkst. 8.00, izmantojot drošu datu apmaiņas kanālu.
- Ne retāk kā reizi nedēļā no mazumtirgotājiem CSP saņems datus par iepriekšējās nedēļas elektroniskajiem darījumiem (skeneru datus). Proti, pirmo reizi CSP datus saņem 8. decembrī par elektroniskajiem darījumiem nedēļā no 1. decembra līdz 7. decembrim. Arī tos sniegs, izmantojot drošu datu apmaiņas kanālu.
Kādus datus sniegs cenu salīdzināšanas rīkiem?
Mazumtirgotājiem katru dienu būs jāsniedz CSP dati par pamata pārtikas precēm – to nosaukumu, svītrkoda numuru, cenu, atlaides cenu un cenu lojalitātes klientiem, kā arī atlaides periodu. Tāpat jānorāda preces daudzums un mērvienība, tirgotāja nosaukums, veikala tips un adreses, kur prece pieejama. Papildus jāsniedz informācija par preces ražotāju un ražotājvalsti.
Šie dati katru dienu jāsniedz par šādām pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm:
- baltmaize, rupjmaize, saldskābmaize,
- pasterizēts piens,
- siers, biezpiens, sviests, krējums, jogurts, kefīrs, paniņas,
- sīpoli, burkāni, ķiploki, bietes, tomāti, gurķi, galviņkāposti, ziedkāposti, lapu salāti, ķirbji, kabači, kartupeļi, āboli, bumbieri, zemenes, dzērvenes, brūklenes, krūmmellenes, jāņogas, upenes, avenes,
- cūkgaļa, malta cūkgaļa, mājputnu gaļa, malta mājputnu gaļa, liellopu gaļa, teļa gaļa, aitu gaļa,
- svaigas un atdzesētas jūras un saldūdens zivis,
- kviešu milti, pilngraudu milti,
- griķi,
- vistu olas,
- olīveļļa, rapšu eļļa, saulespuķu eļļa.
Līdz šim brīdim CSP ir saņēmis vienu pieteikumu no komersanta, kas izteicis vēlmi saņemt datus cenu monitoringa rīka veidošanai - no SIA “Lēta pārtika". Komersantiem, kas plāno izstrādāt šādus rīkus un saņemt datus, jāsūta oficiāls pieprasījums CSP.
Skeneru dati – detalizētāki un precīzāki patēriņa cenu izmaiņu aprēķini
Elektronisko darījumu jeb skeneru dati ļaus iegūt detalizētu informāciju par pirkumu apjomiem, vidējām cenām un iedzīvotāju patēriņa paradumiem. CSP šos datus izmantos statistikas nodrošināšanai – patēriņa cenu indeksu aprēķināšanai. Skeneru dati aptvers daudz plašāku produktu klāstu nekā pašlaik izmantotā produktu izlases metode, ļaujot precīzāk atspoguļot cenu dinamiku, kas ir aktuāla lielākai sabiedrības daļai, kā arī ātrāk reaģētu uz mājsaimniecības izdevumu struktūras izmaiņām.
Lai šos datus iekļautu aprēķinos, tiks veikta visaptveroša analīze, nodefinējot apkopošanas formulu, datu integrēšanas līmeni, kā arī vairākus citus aspektus, lai aprēķini notiktu atbilstoši visām metodoloģijas un normatīvo aktu prasībām un ievērojot “Eurostat” noteikto procedūru.
CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš: "Saeimā un valdībā apstiprinātais regulējums sniedz iespēju spert vēl vienu soli uz priekšu kopējā statistikas datu vākšanas un apstrādes procesa attīstībā. Tāpat tas ļaus arī optimizēt statistikas ražošanas procesus pašā CSP.”
“No tirgotājiem saņemtajiem skeneru datiem ir un būs konfidencialitātes statuss. CSP tos apstrādās un izmantos apkopotā veidā oficiālās statistikas veidošanas mērķiem. Sākot saņemt skeneru datus, varēsim detalizētāk, ātrāk un regulārāk ieraudzīt, kā mainās iedzīvotāju patēriņa paradumi – ko pērk vairāk un ko mazāk. Savukārt šie dati noderēs uzņēmējdarbības nozarei tirgus analīzei un savu biznesa lēmumu pieņemšanai," norāda R.Lapiņš.
Sagatavoja:
Centrālās statistikas pārvaldes
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
* Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 pantu, datus par pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm CSP pienākums iesniegt ir tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuriem pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 000 000 eiro.