Cilvēkkapitāla attīstības padome
CAP sēde

Cilvēkkapitāla attīstības padome sēdē š.g. 17. janvārī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto pārvaldības modeli efektīvākai starpministriju sadarbībai nolūkā sekmēt darba tirgus vajadzībām atbilstoša cilvēkkapitāla sagatavošanu. Tāpat sēdes laikā ekonomikas ministrs Viktors Valainis, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša un labklājības ministrs Uldis Augulis diskutēja par Valsts kontroles revīzijas "Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?" priekšlikumiem pieaugušo izglītības pārvaldes sistēmas pilnveidei un pauda redzējumu par plānotajiem pasākumiem ieteikumu ieviešanai, t.sk. iepazīstināja ar Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas 2024. - 2027. gadam mērķi, plānotajiem rīcības virzieniem un piedāvāto pārvaldības modeli.

Lai panāktu straujāku tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, kā arī ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumu, Ekonomikas ministrija uzņemas vadošo lomu, lai nodrošinātu koordinētu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām, kā arī veidot valsts pasūtījumu darba tirgus vajadzībām. Jauno cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju izstrādājam ar mērķi radīt sistēmisku pieeju savlaicīgai darbaspēka piedāvājuma pielāgošanai nākotnes darba tirgus vajadzībām. Pastāvīgi analizējot tendences ekonomikā un darba tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija veidos pasūtījumu darba tirgus vajadzībām, pielāgojot visa veida mācības – gan mūžizglītību, gan formālo izglītību, ierobežotu resursu apstākļos pieejamo finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu, kas vērsta uz ekonomisko izaugsmi, produktivitātes celšanu un augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kā arī nozaru vajadzībām atbilstošu mācību kvalitāti izglītības sistēmā.

“Man ir gandarījums, ka šodien mums ar izglītības un labklājības ministriem izdevās vienoties par konceptuālu atbalstu Ekonomikas ministrijas izstrādātajai stratēģijai. Skaidrs, ka Latvijas darba tirgū ievērojami pietrūkst pienācīgu kvalificētu darba roku, un es uzskatu, ka primārais risinājums šeit ir mūsu iekšējo darbaspēka rezervju izmantošana, kas pēc Latvijas Bankas datiem pārsniedz 70 000 cilvēku. Esošā darbaspēka pārkvalifikācijas un mūžizglītības sistēma nav darbojusies pietiekami efektīvi, lai šos cilvēkus iesaistītu darba tirgū un apmācītu atbilstoši darba devēju interesēm un prasībām. Tuvākajā laikā ir svarīgi pieņemt konkrētus lēmumus par šīs sistēmas pilnveidošanu, un te saskatu būtisku Ekonomikas ministrijas lomu, kurai ir pieredze un kompetence gan statistikas datu apkopošanā un analīzē, gan tirgus prognozēšanā, gan sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Cilvēkkapitāla attīstības padome konceptuāli atbalstīja EM piedāvāto pārvaldības modeli efektīvākai starpministriju sadarbībai, konsolidējot gan pieaugušo izglītības noteikšanas formātu ar mērķi izveidot starpnozaru pieaugušo izglītības pārvaldības komisiju, lai nodrošinātu saskaņotu rīcību cilvēkkapitāla attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanai nodarbināto, bezdarba riskam pakļauto, bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta pasākumu īstenošanā, kā arī konsolidējot darba tirgus prognozēšanas funkciju ar mērķi darba tirgus prognozēšanu visos līmeņos veikt centralizēti vienā institūcijā - Ekonomikas ministrijā, tādējādi nodrošinot efektīvāku darba tirgus prognožu pārvaldību. Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver: “Esam vienojušies, ka Labklājības ministrija līdz martam sagatavos grozījumus tiesību aktos, lai tādā veidā Ekonomikas ministrijai būtu pieejami visi resursi, valstiski izvērtējot un prognozējot darba tirgu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.”

“Mērķis ir izglītot vairāk cilvēku ekonomikas attīstībai vajadzīgajās nozarēs un ikkatram iedot nepieciešamās prasmes, lai celtu valsts produktivitāti. Pieaugušo izglītībā ir skaidri jākartē darba tirgus pieprasījumus un vajadzīgās prasmes, t.sk. par gados vecāku iesaisti darba tirgū. Visām pusēm efektīvi sadarbojoties būtu iespējams noteikt daudz precīzāk, kur nepieciešamas, piemēram, īsā cikla programmas augstākajā izglītībā vai mācības profesionālās pilnveides kursos. Būtiski sabiedrībā celt izpratni par mūžizglītību kā vērtību,” sēdes laikā uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. “Izglītības politikas plānošana notiek Izglītības un zinātnes ministrijā, bet neapšaubāmi ir svarīga sadarbība starp institūcijām, jo īpaši datu apmaiņā, lai tiktu īstenotas apmācības un kursi atbilstoši darba tirgus prasībām un ekonomikas izaugsmes vajadzībām,” turpināja ministre.

Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas 2024-2027. gadam rīcības virzieni tiek plānoti nolūkā panākt produktivitātes un vidējās darba algas Latvijā straujāku pieaugumu un tuvošanos ES vidējiem rādītājiem, 2027. gadā produktivitātes pieaugumam sasniedzot vismaz 72% no ES vidējā līmeņa. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka 2027. gadā vidējā bruto darba alga tuvosies 2000 EUR. Līdz ar to Stratēģijā noteikto mērķu īstenošanai plānots īstenot konkrētus pasākumus formālās izglītības un STEM prasmju pilnveidei, darba tirgus paplašināšanai, kvalificētu darbinieku piesaistei, pieaugušo izglītības piedāvājuma un kvalitātes uzlabošanai, kā arī atbalstam uzņēmēju uzņēmīgumam.

Valsts kontrolieris Edgars Karčagins sēdes laikā atzinīgi novērtēja, ka Cilvēkkapitāla attīstības padome trīs ministru sastāvā uzsākusi darbu pie reformu plānošanas, lai ieviestu Valsts kontroles revīzijas ieteikumus, padarot efektīvāku pieaugušo izglītības sistēmu un nodrošinot tās atbilstību darba tirgus vajadzībām. Atgādinām, Valsts kontroles revīzijas "Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?" ieteikumi ir pilnveidot un konsolidēt darba tirgus prognozēšanas un pieaugušo mācību vajadzību noteikšanas sistēmu; veidojot pieaugušo izglītības politiku, noteikt mērķus, politikas rezultātus un iznākuma rādītājus; pārskatīt pieaugušo izglītības ietvaros īstenojamo izglītības programmu veidus, tā nodrošinot, ka projektu finansējums primāri tiek novirzīts tādu izglītības programmu veidu īstenošanai, kurās personas iegūst profesionālo kvalifikāciju; rast risinājumu, lai atbilstoši darba tirgus prognozēm apstiprinātās programmas faktiski tiek īstenotas; pilnveidot uzraudzības mehānismu, kā novērtēt, vai mācībās iegūtajām zināšanām un prasmēm ir ietekme uz personu nodarbinātību, savukārt Cilvēkkapitāla attīstības padomei pārraudzīt šī uzdevuma kvalitatīvu izpildi; izvērtēt NVA un VIAA funkcijas pieaugušo mācību plānošanā, organizēšanā un uzraudzībā un rast iespēju šo funkciju centralizēt.

Kā zināms, Cilvēkkapitāla attīstības padome ir koleģiāla institūcija trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs.

Fotogalerija

 

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv