Cilvēkkapitāla attīstības padome
CAP sēde

Cilvēkkapitāla attīstības padome sēdē š.g. 28. februārī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu par konkrētām nozarēm, kurās nepieciešams aktualizēt vai izstrādāt profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī Veselības ministrijas (VM) izstrādāto “Veselības nozares darbaspēka attīstības stratēģija 2024.- 2029. gadam” projektu.

Sanāksmes laikā IZM iepazīstināja Cilvēkkapitāla attīstības padomi ar savu piedāvājumu par konkrētām nozarēm, kurās nepieciešams aktualizēt vai izstrādāt profesionālās kvalifikācijas prasības, šim uzdevumam novirzot Eiropas Savienības finansējumu. Profesionālās kvalifikācijas prasību pilnveide sniegs iespēju profesionālās izglītības programmās vairāk integrēt darba tirgū trūkstošo prasmju apguvi. Izvēlētās aktuālās nozares ir būvniecība un enerģētika, metālapstrāde, mašīnbūve un mašīnzinības, lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība, kā arī kokrūpniecība (mežsaimniecība, kokapstrāde). Cilvēkkapitāla attīstības padome atbalstīja IZM piedāvājumu.

“Ir pareizs virziens profesionālajā apmācībā koncentrēties uz tām nozarēm, kurās ir lielāks pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka. Vienlaikus tikpat būtiski ir kā kritēriju izvirzīt konkrētas prasmes, kas nepieciešamas augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu radīšanā. Arī tāda nozare kā kokapstrāde, kas pirmajā acu uzmetienā jaunietim var nešķist mūsdienīga, tuvākā skatījumā atklāj daudz un dažādas iespējas darbam ar vismodernākajām tehnoloģijām,” sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Šodienas vienošanās par nozarēm, kurās nepieciešams aktualizēt vai izstrādāt profesionālās kvalifikācijas prasības, vēlreiz apliecina, ka efektīva cilvēkkapitāla un pieaugušo izglītības pārvaldība iespējama tikai sadarbībā starp trīs nozarēm – izglītība, ekonomika, labklājība. Cilvēkkapitāla attīstības padome ir konstruktīva sadarbības platforma, kurā varam rast optimālus risinājumus Latvijas ekonomikai nozīmīgu nozaru darbaspēka attīstībai. Ekonomikas ministrijas loma ir veikt analīzi par nozaru un darba devēju esošajām un nākotnes vajadzībām un nepieciešamo prasmju prognozēm, bet Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums ir nodrošināt atbilstošus izglītības pakalpojumus formālās un neformālās izglītības ietvaros, kā arī noteikt un uzraudzīt izglītības pakalpojumu kvalitāti. Savukārt Labklājības ministrija nodrošina nepieciešamo atbalstu, lai visiem indivīdiem būtu pieejamas iespējas savu prasmju pilnveidei,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Iepriekšminētās nozares IZM noteikusi, analizējot to atbilstību vairākiem kritērijiem:

  • nozares cilvēkresursus būtiski skar digitālā vai zaļā transformācija,
  • nozarē ir stabils un ilgtspējīgs profesionālās izglītības piedāvājums, kas palielina STEM  absolventu īpatsvaru,
  • tiek mazināta profesionālās izglītības piedāvājuma fragmentācija, lai salāgotu darbaspēka pieprasījumu un profesionālās izglītības piedāvājumu,
  • nozare ir aktīva eksporta tirgū,
  • profesionālajai kvalifikācijai jābūt salīdzināmai starptautiskajā tirgū,
  • nozari skar tehnoloģiju attīstība,
  • nepieciešams attīstīt piedāvājumu profesionālajā tālākizglītībā.

Labklājības ministrs Uldis Augulis norādīja, ka “Ir jāņem vērā, ka profesionālās  izglītības programmu izveide un saturs ir nemitīgi jāsaskaņo ar darba devēju konkrētām vēlmēm un vajadzībām. Mūsdienu darba tirgus ir tik mainīgs, ka ātra reakcija uz tā izmaiņām un novitātēm katrā nozarē ir veiksmes atslēga, lai gan darba ņēmējs, gan darba devējs būtu apmierināti.”

Tāpat sanāksmes laikā Veselības ministrija (VM) iepazīstināja ar izstrādāto Veselības nozares darbaspēka attīstības stratēģijas 2024.- 2029. gadam projektu, kas nosaka turpmākos virzienus veselības aprūpes cilvēkresursu attīstībai. Tā ir kā ceļa karte rīcībām, kas ir vērstas uz kopīgu mērķi – drošāku, efektīvāku un labāku veselības aprūpes pakalpojumu, ko sniedz apmierināts, augsti novērtēts un motivēts personāls.

“Lai sabiedrībai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti,  mums ir  jānodrošina cilvēkresursu piesaiste un noturēšana visos veselības aprūpes pakalpojumu līmeņos. Tāpēc mūsu stratēģijas mērķis ir kompleksa motivācijas programma – stabils atalgojuma pieaugums nozarē, uzlabota darba vide, mājokļa atbalsta risinājumi – īpaši, reģionos -  sekmējot, ka mūsu ārsti strādā Latvijā, nevis vērtē iespēju turpināt praksi ārvalstīs,” sanāksmes laikā uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un noturīgu veselības nozares cilvēkresursu stratēģisku attīstības virzienu definēšanu, kas iekļauj cilvēkresursu piesaisti, darbaspēka pārprofilēšanu, jaunu profesiju attīstību nepieciešamā darbaspēka nodrošināšanai veselības nozarē, Cilvēkkapitāla attīstības padome vienojās par turpmāku sadarbību ar Veselības ministriju.

Kā zināms, Cilvēkkapitāla attīstības padome ir koleģiāla institūcija trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs.

 

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv

Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēde 28.02.2024