Ceturtdien, 30. aprīlī, piedaloties vairākiem desmitiem Zemgales reģiona uzņēmēju, tika atzīmēts gads, kopš Ekonomikas ministrija (EM) atklāja savu reģionālo pārstāvniecību Jelgavā. Pārstāvniecība ir kļuvusi par nozīmīgu kontaktpunktu reģiona uzņēmumiem, stiprinot sadarbību, valsts atbalsta pieejamību un investīciju piesaisti.
Pasākumu atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, paužot gandarījumu par gada laikā pārstāvniecībā paveikto: “Šī gada laikā ar pārstāvniecības starpniecību ir izdevies ne tikai veicināt sadarbību starp valsti un reģiona uzņēmējiem, bet arī piesaistīt uzmanību Zemgales reģionam kā pievilcīgai uzņēmējdarbības videi. Paldies par iesaisti reģiona attīstīšanā ikkatram uzņēmumam, kas palīdzējis mazināt birokrātiju un veicināt investīcijas! Mums ir jāiet tālāk un jāfokusējas uz uzņēmumu izaugsmes veicināšanu, dodot vajadzīgos atbalsta instrumentus lieliem, vidējiem un maziem uzņēmumiem, jo tikai kopā mēs stiprinām Latvijas ekonomiku.”
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere akcentēja pārstāvniecības lomu Zemgales reģiona attīstības veicināšanā: “LIAA Jelgavas pārstāvniecības darbības rādītāji apliecina būtisku uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu. Salīdzinot ar 2024. gadu, 2025. gadā Zemgales uzņēmumu pieprasīto pakalpojumu skaits pieaudzis no 163 līdz 255 jeb par 56.4%, vienlaikus palielinoties arī sniegtā atbalsta apjomam - izmaksātais finansējums sasniedzis 1.21 miljonu eiro, bet noslēgto līgumu atbalsta summa - 1.36 miljonus eiro, kas ir par 71% vairāk, nekā gadu iepriekš.”
Pozitīvas tendences vērojamas arī eksportā - Zemgales eksporta apjoms pieaudzis no 471.6 milj. EUR 2024. gadā līdz 503.5 milj. EUR 2025. gadā. Eksporta struktūrā dominē preces, vienlaikus pieaug arī pakalpojumu eksports.
LIAA direktore uzsvēra, ka pērn Latvija sasniegusi vēsturisku rezultātu – investīciju apjoms sasniedzis 1 miljardu eiro. Investīcijas piesaistītas no vairāk nekā 20 valstīm, bet lielākie ieguldījumi nākuši no Lietuvas, Ukrainas, Nīderlandes un Vācijas. LIAA mērķis ir arī turpmāk piesaistīt vismaz 1 miljardu eiro investīciju gadā, palielināt klientu eksporta apjomu par 300 milj. EUR un nodrošināt 150 tūkstošu ārvalstu tūristu pieaugumu, un šajā ziņā liela nozīme ir politikas veidotāju interesei par reģionu attīstību un pieejamībai to uzņēmējiem.
Pasākuma laikā ministrs kopā ar AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Sandi Jansonu, kā arī vairāku Jelgavas energoietilpīgo uzņēmumu - “Nordic Plast”, “Evopipes”, “Latvijas piens”, “Dinex” un “AKG Thermotechnik Lettland” - pārstāvjiem diskutēja par aktuālajiem energoapgādes jautājumiem, kā arī reģiona uzņēmējdarbības attīstību kopumā. Tika pārrunāti arī energoapgādes tarifu jautājumi un sadales tarifu ietekme uz tautsaimniecības konkurētspēju. Lai gan tarifi uzņēmumiem jau šobrīd ir konkurētspējīgi Baltijas mērogā, Latvija strauji virzās uz elektrifikāciju, un tas prasa tarifu sistēmas pielāgošanu. “Sadales tīkls” informēja par darbu pie jauna tarifu plāna, kas paredzēts lielajiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kā arī mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem ar intensīvu elektroenerģijas patēriņu. Prognozēts, ka šis plāns varētu būt piemērots aptuveni 8 % klientu pieslēgumu, un tuvāko mēnešu laikā plānots uzsākt konsultāciju procesu tā ieviešanai.
Pasākumā Jelgavā piedalījās vairāki desmiti Zemgales reģiona uzņēmēju, viņu vidū “Agrolats Group” dibinātājs un līdzīpašnieks Vitauts Paškausks, Jelgavā topošās zirņu proteīna rūpnīcas “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks un daudzi citi reģiona uzņēmēji, kuriem bija iespēja uzdot jautājumus ministram, LIAA, finanšu institūcijas ALTUM un enerģētikas uzņēmumu grupas “Latvenergo” vadībai, tādējādi veidojot tiešu dialogu par uzņēmējdarbības vajadzībām un iespējām.
Ministrs aicināja uzņēmējus izmantot pieejamās atbalsta programmas. Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) aptver plašu uzņēmējdarbības vajadzību loku - no inovācijām un produktu attīstības līdz eksportam, digitalizācijai, energoefektivitātei un finansējuma pieejamībai. Uzņēmēji var saņemt gan grantus, gan aizdevumus, garantijas un ieguldīt riska kapitālā. Būtiski, ka vairākas programmas paredz arī nefinanšu atbalstu - konsultācijas, inkubāciju, zināšanu pārnesi un iesaisti starptautiskos tīklos, kas palīdz uzņēmumiem straujāk augt un kļūt konkurētspējīgākiem. Zemgales uzņēmumu līdzšinējā aktivitāte apliecina, ka šie instrumenti ir pieprasīti - reģionā saņemti vairāki miljoni eiro investīcijām, modernām tehnoloģijām, ražošanas paplašināšanai un eksporta attīstībai.
Dienas turpinājumā mediji tika aicināti pievienoties ministram vizītē uz uzņēmumu “ASNS Ingredient”, kas attīsta modernu ražotni augu izcelsmes sastāvdaļu ražošanai no vietēji audzētiem dzeltenajiem zirņiem. Viesojoties ražotnē, ministrs atzina, ka šis uzņēmums spilgti ilustrē, kā reģionā tiek attīstītas inovatīvas un eksportspējīgas ražošanas nozares.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
E-pasts: san@em.gov.lv
