Februārī patēriņa cenu dinamika saglabājās mērena – pakalpojumu un degvielas cenu kāpumu lielā mērā mazināja pārtikas cenu kritums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes publicētiem datiem 2026. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2 %. Precēm tas pieauga par 0,1 %, bet pakalpojumiem par 0,5 %.
Tradicionāli februārim ir raksturīgas ļoti mērenas cenu izmaiņas, kas vērojamas arī šogad. Februārī cenu dinamiku visvairāk ietekmēja mēnesim raksturīgs pakalpojumu cenu kāpums, pieaugot komplekso atpūtas pakalpojumu un pasažieru aviopārvadājumu cenām, kā arī degvielas cenu kāpums, ko veicināja naftas cenu pieaugums globālajā tirgū kopš janvāra vidus, un tabakas izstrādājumiem akcīzes nodokļa paaugstināšanas dēļ. Vienlaikus kopējo cenu pieaugumu mazināja pārtikas cenu kritums. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenām februārī tradicionāli raksturīgs kāpums, un īpaši lielu ietekmi parasti atstāj sezonālais svaigo dārzeņu sadārdzinājums, kas arī šogad bija nozīmīgākais palielinošais faktors. Tomēr, neskatoties uz šo sezonālo efektu, kopējais pārtikas cenu līmenis februārī samazinājās, turklāt straujāk nekā jebkurā citā februārī kopš 2009. gada, kas norāda uz šim mēnesim neraksturīgu pārtikas cenu dinamiku. Zemo cenu grozā iekļauto preču cenas kopumā mēneša griezumā samazinājās par 0,1 %, jo to straujāku kritumu ierobežoja cenu pieaugums dārzeņu segmentā. Vienlaikus, salīdzinot ar 2025. gada maiju, tās ir sarukušas par 0,7 %. Kopumā pārtikas cenu kritums liecina, ka memoranda iniciatīva joprojām palīdz mazināt spiedienu uz pārtikas inflāciju. To apstiprina arī Baltijas valstu salīdzinājums – kopš memoranda ieviešanas Latvijā kopējais patēriņa cenu pieaugums ir bijis ievērojami mērenāks nekā kaimiņvalstīs, bet pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas šajā periodā pat ir samazinājušās. Tajā pašā laikā Igaunijā un Lietuvā pārtikas cenas ir būtiski pieaugušas, savukārt kopējais patēriņa cenu kāpums ir bijis vairākas reizes straujāks, kas norāda uz relatīvi zemāku cenu spiedienu Latvijā un var liecināt par memoranda iespējamu pozitīvu ietekmi uz pārtikas cenu dinamiku.
Vienlaikus jāatzīmē, ka pēdējās nedēļās pieaugošā spriedze Tuvajos Austrumos un militārā konflikta eskalācija ir būtiski palielinājusi svārstīgumu pasaules energoresursu tirgos un izraisījusi strauju to cenu kāpumu. Tas var radīt papildu spiedienu uz degvielas, dabasgāzes un citu energoresursu cenām, kā arī transporta izmaksām tuvākajos mēnešos, pakārtoti veicinot cenu pieaugumu citās preču un pakalpojumu grupās. Līdz ar to inflācijas līmenis varētu būt augstāks nekā iepriekš prognozēts, tādējādi īstermiņā mazinot iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.
Preču sektorā lielākā palielinošā ietekme februārī bija cenu pieaugumam degvielai – par 3,4 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Cenas straujāk pieauga dīzeļdegvielai.
Pasaules naftas tirgū februārī cenas kopumā turpināja strauji pieaugt. Brent naftas vidējā mēneša cena, salīdzinot ar janvāri, palielinājās par aptuveni 7 %, bet mēneša beigās tā bija par 2,5 % augstāka nekā janvāra izskaņā. Cenu dinamiku februārī galvenokārt noteica pieaugošā ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, īpaši saistībā ar ASV un Irānas attiecībām un iespējamu militāru eskalāciju reģionā. Mēneša sākumā cenas saglabājās samērā stabilas, jo tirgus joprojām vērtēja augsta globālā piedāvājuma un gaidāmā naftas tirgus pārpalikuma riskus. Spiedienu uz cenām ierobežoja arī pieaugošie naftas krājumi un signāli par stabilu vai pieaugošu ieguvi vairākās lielākajās ražotājvalstīs. Tomēr jau mēneša vidū cenas pieauga, pieaugot bažām par iespējamiem piegāžu traucējumiem Tuvajos Austrumos un palielinoties militārajai klātbūtnei reģionā. Papildu atbalstu cenām sniedza ziņas par naftas krājumu samazināšanos ASV un stabilu pieprasījumu pasaules tirgū. Mēneša beigās naftas cena pārsniedza 72 ASV dolārus, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo mēnešu laikā.
Nozīmīgs cenu kāpums februārī bija alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu grupā – cenas pieauga par 1,2 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Būtiski sadārdzinājās tabakas izstrādājumi, ko ietekmēja mazumtirgotāju veiktā inventarizācija 1. februārī saistībā ar 2026. gada 1. janvārī paaugstināto akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Savukārt alkoholisko dzērienu cenas samazinājās, galvenokārt stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Neliela palielinoša ietekme februārī bija cenu pieaugumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopumā patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,05 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam cietajam kurināmajam – par 5,9 %, ko veicināja aukstāki laikapstākļi un sezonāli augstāks pieprasījums pēc kurināmā. Ļoti mēreni cenas pieauga elektroenerģijai – par 0,2 %, dabasgāzei tās nemainījās, bet siltumenerģijai samazinājās par 0,4 %.
Lielākā samazinošā ietekme februārī bija cenu kritumam pārtikai. Pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem cenas samazinājās par 0,6 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Cenu kritumu galvenokārt veicināja gaļas, sviesta, kā arī piena un piena produktu cenu samazinājums. Savukārt būtiskākā palielinošā ietekme bija sezonālajam cenu kāpumam svaigiem un atdzesētiem dārzeņiem un svaigiem augļiem.
Pārtikas produktu cenas pasaulē februārī pēc piecu mēnešu krituma nedaudz pieauga – par 0,9 %, tomēr tās joprojām bija par 1,0 % zemākas nekā pirms gada. Kopējo cenu kāpumu galvenokārt noteica graudaugu, gaļas un augu eļļu cenu pieaugums, kas pārsniedza piena produktu un cukura cenu kritumu. Visstraujāk februārī pieauga augu eļļu cenas, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada jūnija. Cenu kāpumu galvenokārt noteica palmu, sojas un rapšu eļļu sadārdzināšanās, ko veicināja spēcīgs importa pieprasījums, sezonāli zemāks ražošanas apjoms Dienvidaustrumāzijā un pieprasījums biodegvielas ražošanai. Graudaugu cenas februārī pieauga, galvenokārt kviešu cenu kāpuma dēļ. Kviešu cenas palielinājās salnu risku un iespējamu ziemāju bojājumu dēļ Eiropā un ASV, kā arī loģistikas traucējumu un spriedzes Melnās jūras reģionā ietekmē. Citu graudaugu cenas pieauga mērenāk – miežu cenas kāpa stabila pieprasījuma dēļ, savukārt kukurūzas cenas saglabājās salīdzinoši stabilas. Gaļas cenu kāpumu februārī galvenokārt noteica liellopu un aitu gaļas sadārdzināšanās, ko veicināja ierobežots piedāvājums un stabils globālais pieprasījums. Cūkgaļas un putnu gaļas cenas pieauga mēreni. Savukārt visstraujāk februārī samazinājās cukura cenas, turpinot kritumu otro mēnesi pēc kārtas un sasniedzot zemāko līmeni kopš 2020. gada. Cenu kritumu noteica gaidas par augstu globālo piedāvājumu, ko veicina labas ražas perspektīvas vairākās ražotājvalstīs. Piena produktu cenas turpina lejupvērstu tendenci kopš 2025. gada vasaras. Kritumu galvenokārt noteica siera cenu samazinājums ES lielāka piedāvājuma un vājāka pieprasījuma dēļ, savukārt piena pulveru cenas pieauga, atjaunojoties importa pieprasījumam vairākos reģionos.
Samazinoša ietekme februārī bija cenu kritumam priekšmetiem un izstrādājumiem personīgajai aprūpei par 2,5 %, kā arī, turpinoties sezonālajām izpārdošanām, cenu samazinājumam apģērbiem un apaviem par 0,6 %, kas kopumā patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Pakalpojumu cenas februārī kopumā pieauga par 0,5 %, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielāko palielinošo ietekmi atstāja komplekso atpūtas pakalpojumu cenu kāpums, ko galvenokārt noteica augstāks pieprasījums ziemas atpūtas sezonā un cenu korekcijas pēc gada sākuma akcijām. Būtiska ietekme bija arī pasažieru aviopārvadājumu cenu pieaugumam sezonālu cenu svārstību un pieprasījuma dēļ. Cenu kāpumu veicināja arī personisko transportlīdzekļu apkopes un remonta sadārdzināšanās, ko, visticamāk, noteica darba izmaksu pieaugums. Savukārt lielāko samazinošo ietekmi februārī radīja cenu kritums pirmsskolas izglītībai.
Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
2026. gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, patēriņa cenas pieauga par 2,3 %. Gada vidējā inflācija bija 3,6 %.
Arī turpmāk cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā noteiks energoresursu un pārtikas cenu svārstības globālajos tirgos, kā arī ģeopolitiskās norises un pasaules ekonomikas izaugsmes temps. Inflācijas līmeni Latvijā papildus ietekmēs piedāvājuma puses faktori – nodokļu un regulēto tarifu pārskatīšana, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma pieaugums. Ņemot vērā jaunākās tendences energoresursu tirgos un ar Tuvo Austrumu konfliktu saistīto nenoteiktību, 2026. gadā vidējā gada inflācija Latvijā varētu būt augstāka nekā iepriekš prognozēts un pietuvoties 3 % robežai.
Ekonomikas ministrijas
Analītikas nodaļa
E-pasts: san@em.gov.lv