Trešdien, 3. septembrī, notika Cilvēkkapitāla attīstības padomes (CAP) sēde, kurā tika skatīts plašs jautājumu klāsts par cilvēkkapitāla pieejamību un attīstību, kā arī ziņots par cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības modeļa ieviešanas progresu.
Sēdē piedalījās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Labklājības ministrijas (LM), Zemkopības ministrijas (ZM), Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM), kā arī citām iesaistītajām institūcijām. EM, IZM un LM vienojās par papildu analīzes veikšanu un detalizētāku sarunu organizēšanu, ņemot vērā katras ministrijas funkcijas un novēršot to dublēšanos.
EM prezentēja veikto izvērtējumu par Latvijā izveidoto ēku energoefektivitātes neatkarīgo ekspertu sertifikācijas un kompetences nodrošināšanas sistēmu, norādot uz tās atbilstību ES direktīvas prasībām gan attiecībā uz ekspertu kompetences līmeni, gan vienlīdzīgu piekļuvi sertifikācijai, uzsverot, ka izveidotā sistēma risina arī jautājumu par speciālistu pieejamību.
ZM informēja par plānotajiem atbalsta pasākumiem cilvēkkapitāla attīstībai lauksaimniecības nozarē un vienojās, ka EM tos ņem vērā, strādājot pie darba tirgus vajadzību prognozēšanas.
IZM prezentēja priekšlikumus darba tirgus prioritāšu integrēšanai valsts augstākās izglītības pasūtījumā, saskaņā ar iepriekšējā CAP sēdē Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) pausto par augstākās izglītības budžeta vietu plānošanu un atbilstību darba tirgus vajadzībām. Puses vienojās, ka stratēģisko pasūtījumu augstskolām turpmāk apstiprinās CAP. Tāpat IZM informēja par Prasmju fondu projekta ieviešanas nosacījumiem. CAP lēma, ka EM būs sadarbības partneris visiem Prasmju fonda projektiem, kā arī nodrošinās mācību rezultātu monitoringu.
“Vienotā cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības modeļa izveide ir komplekss process. Tomēr modeļa ieviešana nav atliekama, jo veicinās efektīvāku institūciju sadarbību un resursu izmantošanu. Tāpēc darbs turpinās, lai nodrošinātu tirgum nepieciešamā cilvēkkapitāla attīstību, paaugstinātu produktivitāti un stiprinātu inovāciju potenciālu,” sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
EM jau iepriekš ziņoja, ka sadarbībā ar IZM, LM un sociālajiem partneriem notiek darbs pie vienotas sistēmiskas pieejas izstrādes, kas ietver darba tirgus vajadzību noteikšanu, elastīgas un darba tirgum piemērotas izglītības sistēmas attīstību, izglītības kvalitātes monitoringu, kā arī vienotu pieteikšanos mācībām un konsultācijām nodarbinātības politikas kontekstā. Saskaņā ar Ministru kabineta š.g. 26.augusta sēdes lēmumu CAP ir noteikts līdz 2025. gada 1. oktobrim vienoties par konkrēti veicamajiem uzdevumiem un nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības modeļa pieaugušo izglītības īstenošanā ieviešanai.
Nākamā CAP sēde paredzēta šā gada oktobrī, un ministrijas tajā ziņos par progresu cilvēkkapitāla pārvaldības modeļa ieviešanā, kā arī skatīs imigrāciju raksturojošos rādītājus, lai īstenotu vienotu politiku, kas ļauj piesaistīt darba tirgum atbilstošu cilvēkkapitālu, nodrošināt tā integrāciju, kā arī sekmēt apziņu, ka Latvijas darba ņēmēji ir prioritāte darba tirgū. Par imigrācijas jautājumiem ziņot aicināta Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija un LIAA.
CAP ir koleģiāla institūcija, kas apvieno Ekonomikas, Izglītības un Zinātnes un Labklājības ministrijas un ir izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību un pieejamību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām augstākas pievienotās vērtības radīšanai, kas sniedz labumu sabiedrībai kopumā.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
E-pasts: prese@em.gov.lv