---

Ar 2023. gada 1. janvāri darbu ir uzsākusi Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM), kas tapusi reorganizējot Ekonomikas ministriju (turpmāk – EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM). Turpmāk funkcijas, kas saistītas ar enerģētikas politikas jomu, un klimata politikas jomu, tiek nodotas KEM pārvaldībā.

KEM darbības nodrošināšanai no EM tiek nodotas divas enerģētikas politikas struktūrvienības - Enerģijas tirgus un infrastruktūras departaments un Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departaments, kā arī VARAM Klimata pārmaiņu departaments.

KEM padotībā būs viena kapitālsabiedrība – SIA Vides investīciju fonds, kuras darbības mērķis ir vides piesārņojuma samazināšana, veicinot vides aizsardzības projektu realizāciju un palielinot pašvaldību un kapitālsabiedrību kapacitāti sagatavot un realizēt kvalitatīvus un efektīvus vides aizsardzības projektus no projekta idejas līdz tās īstenošanai.

Turpmāk KEM īstenos šādas EM enerģētikas politikas jomas funkcijas:

  1. Izstrādās un pārraudzīs attīstības plānošanas dokumentu (īstermiņa un ilgtermiņa attīstības plāni), normatīvo aktu (likumi, MK noteikumi) un informatīvo ziņojumu ieviešanu enerģētikas (elektroenerģija, dabasgāze, siltumenerģija, ogļūdeņraži - to ražošana, lietošana, pārvade, sadale; atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte) jomā.
  1. Nodrošinās ārvalstu un citu finanšu instrumentu finansēto klimata un enerģētikas projektu plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli. KEM pārziņā būs tādas ES sturktūrfondu līdzfinansētās programmas enerģētikas jomā kā 2.1.2.specifiskā atbalsta mērķis “Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns” un 2.1.1.3.specifiskā atbalsta mērķis “AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē”.
  2. Veicinās pasākumu integrēšanu citu nozaru attīstības plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, kas vērsti uz klimata politikas un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu, organizēs un koordinēs normatīvo aktu īstenošanu (piemēram, pārraudzīs un koordinēs atļauju izsniegšanu saules elektrostaciju un vēja elektrostaciju būvniecībai).
  3. Tāpat KEM izstrādās ieteikumus un vadlīnijas. Piemēram, noteikumus, kas regulē elektroenerģijas ražošanu un tirgošanu; mehānismu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam mājsaimniecībām un komersantiem.

Savukārt Ekonomikas ministrija arī turpmāk nodrošinās politiku valsts naftas produktu drošības rezervju jomā, kā arī izstrādās un ieviesīs Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES struktūrfondu atbalsta programmas energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu veicināšanai (plašāk par programmām šeit).

KEM īstenos šādas VARAM klimata politikas jomas funkcijas.

  1. Attīstīs Latvijas klimata politiku, t.sk. politiku klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, koordinēs Latvijas klimata politikas ieviešanu, izstrādās politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus, informatīvos ziņojumus un nacionālās pozīcijas, kā arī nodrošinās pasākumu integrēšanu Latvijas tautsaimniecības un citu nozaru politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos, Eiropas Savienības (ES) politikas plānošanas dokumentos, tiesību aktos un jaunas politikas izstrādes dokumentos, kā arī starptautiskajos dokumentos.
  2. 2) Nodrošinās Latvijas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un piesaistes inventarizācijas un ziņošanas sistēmas darbību un pilnveidošanu, kā arī Latvijas saistību izpildi visu ziņojumu iesniegšanā ES un Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) Vispārējās konvencijas sekretariātam (UNFCCC), SEG emisijas vienību pārvaldību un ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas darbību Latvijā.
  3. Nodrošinās ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, tās Kioto protokola un Parīzes nolīguma un citu šīs konvencijas ietvaros noslēgto starptautisko līgumu, kā arī citu Latvijas Republikas saistošu klimata politikas starptautisko tiesību aktu izpildi, tajos noteikto saistību pārņemšanu Latvijas tiesību aktos, kā arī nodrošinās Latvijas interešu aizstāvību Pušu konferencēs.
  4. Attīstīs finanšu instrumentus, kas vērsti uz klimata politikas mērķu sasniegšanu, un koordinēs to ieviešanu. Tāpat tiks nodrošināta Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” īstenošana.
  5. Nodrošinās sabiedrības, komersantu un valsts un pašvaldību institūciju informēšanu par Ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem, sadarbosies gan ar nacionālajām, gan ar starpvalstu un starptautiskajām organizācijām un institūcijām, , kā arī attīstīs un uzturēs portālu www.klimatam.lv.

Vienlaikus KEM koordinēs starptautisko līgumu un konvenciju īstenošanu, kā arī pārstāvēs valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās ar klimata un enerģētikas politiku saistītos jautājumos.

Svarīgi!

Vispārīgus jautājumus un korespondenci, kas saistītas ar klimata un enerģētikas jomas jautājumiem, aicinām sūtīt KEM uz oficiālo ministrijas e-pasta adresi: pasts@kem.gov.lv Lai sazinātos ar KEM ministra Raimonda Čudara biroju, lūdzam rakstīt uz birojs@kem.gov.lv. Ministrijas oficiālā adrese: Peldu iela 26/28, Rīga, LV-1050. E-pasta adrese plašsaziņas līdzekļu pārstāvju jautājumiem: prese@kem.gov.lv.

Pārejas periodā KEM darbinieku enerģētikas jomā kontaktinformācija ir pieejama EM tīmekļvietnē šeit, bet darbinieku klimata pārmaiņu jomā kontaktinformācija ir pieejama VARAM tīmekļvietnē šeit.

Tāpat arī visa ar enerģētikas politiku saistītā informācija pārejas periodā joprojām ir atrodama EM tīmekļvietnē šeit, bet ar klimata politiku saistītā informācija ir pieejama VARAM tīmekļvietnē šeit.

 

Informāciju sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Tālr. 20200305; 67026533,

e-pasts: prese@varam.gov.lv