Turpmāk, būvējot jaunas ēkas par valsts, pašvaldību vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, būs jāizmanto videi draudzīgi, CO₂ piesaistoši, materiāli.
Šāds pienākums attieksies uz būvniecības ierosinātājiem, kuriem projektēšanas uzdevumā būs jānosaka, kādus CO₂ piesaistošus materiālus un kādā apjomā izmantot konstrukcijās, apdarē vai citos risinājumos. To paredz Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Vispārīgajos būvnoteikumos, kurus otrdien, 17. martā, pieņēma valdībā.
“Ar šo lēmumu mēs skaidri pasakām - publiskais sektors Latvijā kļūst par virzītājspēku ilgtspējīgai būvniecībai. Mēs ne tikai mazinām CO₂ emisijas, bet vienlaikus stiprinām vietējo ekonomiku, radot stabilu pieprasījumu pēc Latvijā ražotiem, videi draudzīgiem materiāliem, īpaši koka. Tas ir solis uz modernu, klimatneitrālu būvniecības nozari, kas balstīta inovācijās, augstā kvalitātē un eksportspējā. Vienlaikus ar jaunajiem risinājumiem uzlabojam arī būvniecības procesa kvalitāti un drošību, mazinot riskus, saīsinot termiņus un veicinot godīgu konkurenci nozarē,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Lai savlaicīgi novērstu ugunsdrošības risinājumu kļūdas, kas līdz šim nereti tika atklātas tikai pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, radot papildu izmaksas un kavēšanos, būvprojektu kvalitātes uzlabošanai projektēšanas stadijā ir ieviesta jauna specialitāte — ugunsdrošības būvspeciālists. Šis speciālists būs atbildīgs par ēkas atbilstību ugunsdrošības prasībām (līdz šim par to nebija noteikts viens konkrēts atbildīgais). Pieņemtajos noteikumu grozījumos tiek definēti šī speciālista amata pienākumi un sadarbība ar citiem projektēšanā iesaistītajiem.
Tiek ieviests arī jauns amats — atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks. Publiskajos iepirkumos pretendentiem ir jānorāda atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredze, kas tiek uzkrāta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Tas līdz šim sašaurināja pretendentu loku un ierobežoja kvalificētu būvdarbu vadītāju iespējas uzkrāt pierādāmu pieredzi. Turpmāk arī atbildīgā būvdarbu vadītāja vietniekam šī pieredze krāsies, ja viņš tiks reģistrēts BIS kā atbildīgais speciālists. Līdz ar to palielināsies kvalificēto pretendentu skaits un tiks veicināta konkurence.
Lai mazinātu interešu konflikta riskus būvniecības uzraudzībā un kontrolē, noteikts, ka būvspeciālists, kurš veic būvdarbu uzraudzību un kontroli, nedrīkst būt darba tiesiskajās attiecībās ar būvnieku. Izņēmumi paredzēti projektē–būvē projektos un gadījumos, kad būvniecības ierosinātājs pats veic būvdarbus.
Darbinieku veselības risku mazināšanai tiek noteikti arī galvenā būvdarbu veicēja pienākumi darba aizsardzības prasību ievērošanā, veicot darbus ar azbestu saturošiem materiāliem.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
E-pasts: san@em.gov.lv