Šogad maijā spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta noteikumos jeb pilnveidotais “zaļā koridora” regulējums sniedzis pirmos rezultātus – iespējams automātiski identificēt uzņēmumus, kuri atbilst izvirzītajiem nosacījumiem un var saņemt publiskos pakalpojumus paātrinātā kārtībā.
Līdz ar to Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotajā uzņēmumu sarakstā, kas atbilst kritērijiem pakalpojumu prioritārai saņemšanai, ir identificēti 536 uzņēmumi, un paredzams, ka arī turpmāk to atlase būs raita un vienkārša. Par to Ekonomikas ministrija (EM) informēja partnerus ceturtdien, 4.septembrī, notikušajā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes (LIP) sēdē, sniedzot ziņojumu par “zaļo koridoru”.
“Šogad valdībā apstiprinātais regulējums, kura mērķis ir piesaistīt investīcijas, veicināt eksportu, kā arī sekmēt aizsardzības industrijas attīstību, sniedzis pirmos taustāmos rezultātus – pēc noteiktiem kritērijiem iespējams atlasīt uzņēmums, kam publiskie pakalpojumi ir jānodrošina ātrāk. Tas ir nozīmīgs signāls investoru piesaistē un apliecina publiskā sektora gatavību ar mūsdienīgiem risinājumiem mazināt birokrātiskos šķēršļus, atvieglot procesus un tādējādi veicināt tautsaimniecības izaugsmi ,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
2025. gada 6. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 277 “Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem” jeb pilnveidotais “zaļā koridora” regulējums būtiski paplašina to komersantu loku, kuri var saņemt publiskos pakalpojumus paātrinātā kārtībā, atbalstot ne vien prioritāro projektu īstenotājus, bet arī tos komersantus, kuri jau ir veikuši nozīmīgas investīcijas Latvijā un nodrošina ievērojamu eksporta apjoma pieaugumu.
2024. gadā “zaļā koridora” iniciatīvas ietvaros publiski pakalpojumi paātrinātā kārtībā tika sniegti 18 prioritāriem investīciju projektiem, no kuriem 4 tiek īstenoti zināšanu ietilpīgā bioekonomikas jomā, 1 fotonikas un viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomā un 13 viedās enerģētikas un mobilitātes jomā. Kopējais ieguldījumu apjoms plānots 2.2 mljrd. EUR vērtībā, radot 1588 jaunas darba vietas. Līdz ar šogad veiktajiem regulējuma uzlabojumiem publiskos pakalpojumus paātrinātā kārtībā ir iespējams saņemt būtiski lielākam uzņēmumu skaitam, nodrošinot, ka ieceres investīciju, eksporta veicināšanas un aizsardzības industrijas jomā ir iespējams īstenot ātrāk, sniedzot ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikas stiprināšanā.
4. septembra LIP sēdē tika izskatīti arī jautājumi par teritorijas plānojuma ierobežojumiem investīciju projektu attīstībai un esošā regulējuma uzlabojumiem inovatīvu risinājumu testēšanai Latvijā, kā arī par nepieciešamo valsts atbalstu vairāku aktuālo aizsardzības industrijas investīciju projektu īstenošanai Latvijā. Sēdē pieņemti lēmumi par tālāko virzību investīciju projektiem par kopējo summu vairāk nekā 880 milj. EUR.
LIP ir starpinstitucionāla sadarbības platforma, kuru vada ministru prezidents, un tās mērķis ir nodrošināt saskaņotu sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs. Padomes priekšsēdētāja vietnieks ir ekonomikas ministrs.
Kopš padomes darba atjaunošanas 2024. gada aprīlī ir notikušas piecas sēdes un tajās izskatīti tādi jautājumi kā personas apliecības (eID karte) saņemšanas procedūras atvieglošana ārzemniekiem, nodokļu sloga mazināšana ārvalstu investoriem, vēja parku licencēšanas un izpētes regulējuma uzlabojumi, koksnes resursu pieejamība u.c.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
E-pasts: prese@em.gov.lv