Memorands par pārtikas preču tirdzniecību ir sniedzis jūtamu efektu – vietējo produktu īpatsvars zemo cenu grozos tirdzniecības ķēdēs kopumā vidēji ir sasniedzis 50%, turklāt zemo cenu produktu ieviešana ļāvusi ierobežot patēriņa cenu pieaugumu valstī.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) novērojumiem, vietējo produktu īpatsvars zemo cenu grozos tirdzniecības ķēdēs - Rimi, Maxima, Lidl, Top, Elvi - svārstās robežās no 35 līdz 59%. Kopš grozu izstrādes šogad jūnija beigās vidējais rādītājs nav nokrities zem 43%, lai arī vietējo produktu īpatsvars tirdzniecības ķēdēs atšķiras. Divās ķēdēs 19 nedēļu vidējais rādītājs ir attiecīgi 58% un 56%, bet pārējās trīs - robežās no 44% līdz 49%. Kopumā labi novērtēta ir zemo cenu groza produktu pieejamība – 91% gadījumu tie veikalu plauktos bija nodrošināti. Pēc tirgotāju sniegtās informācijas, lai arī produktu pieejamībai plauktos tiek sekots līdz, tiem ne vienmēr izdodas iepirkt tādus apjomus, lai nodrošinātu visu pieprasījumu.
Zemo cenu groza ieviešana pārtikas nozarē sniegusi arī pozitīvu ietekmi attiecībā uz inflācijas mazināšanu – dati par oktobri liecina, ka mēnesim raksturīgais pārtikas cenu pieaugums šogad bijis minimāls – pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem cenas mēneša laikā pieauga par 0,5 %, kas bija mērenākais šīs kategorijas preču cenu pieaugums kopš 2020. gada, kad cenas Latvijā Covid-19 krīzes ietekmē samazinājās, bet, neskaitot šo periodu, – zemākais kopš 2014. gada. Arī pirmās nepieciešamības pārtikas grupās, kas ietvertas memorandā par cenu samazināšanu, cenas oktobrī nedaudz pieauga, bet tas galvenokārt skaidrojams ar sezonālajiem faktoriem dārzeņu segmentā. Kopumā dati liecina, ka memorands par pārtikas preču tirdzniecību sniedz reālu pienesumu pārtikas inflācijas spiediena ierobežošanā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Pārtikas cenu samazināšana un mazumtirdzniecības nozares sakārtošana netika risināta vairāk nekā desmit gadus. Tagad šis jautājums ir dienaskārtībā, un mēs ejam uz priekšu – soli pa solim, bet neatlaidīgi. Pārtikas mazumtirdzniecības nozarei šobrīd ir pievērsta pastiprināta uzmanība – gan ar konkrētām atbalsta iniciatīvām, gan ar stingrāku uzraudzību. Šobrīd redzam ļoti konkrētu rezultātu – puse no zemo cenu groza produktiem Latvijas veikalos ir vietējās izcelsmes. Tas nozīmē, ka memorands starp ražotājiem un tirgotājiem strādā, nodrošinot patērētājiem pieejamākas cenas un vienlaikus stiprinot vietējos uzņēmējus. Mērķis ir panākt, lai pārtikas tirgū valdītu godīga konkurence, caurspīdīgums un stabilas, taisnīgas cenas cilvēkiem visā Latvijā.”
Vērtējot zemo cenu groza preču pamanāmību veikalos, PTAC atsevišķās tirdzniecības vietās novērojis problēmas ar norāžu savlaicīgu izvietošanu, par ko komersanti tikuši informēti un aicināti situāciju uzlabot, padarot norādes redzamākas un patērētājiem vieglāk pamanāmas.
Šā gada 27. maijā tika parakstīts memorands par pārtikas preču tirdzniecību, kura mērķis ir palielināt vietējās izcelsmes pārtikas preču sortimentu un tirdzniecības apjomu, veicināt pamata pārtikas preču pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, īpaši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, uzlabot sadarbību starp mazumtirgotājiem un ražotājiem, un atbalstīt tautsaimniecības izaugsmi un ilgtspējīgu konkurenci pārtikas piegādes ķēdē. Lai sekmētu pārtikas preču cenu atklātību mazumtirdzniecībā, kā arī atvieglotu patērētājiem iespējas izvēlēties un iegādāties lētākās preces atbilstoši savai pirktspējai, EM veikusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas tika pieņemti Saeimā šā gada 19.jūnijā, un izstrādājusi Pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumus cenu izsekojamībai un monitoringam, kas pieņemti Ministru kabinetā 12. augustā. Izstrādātais regulējums paredz, ka mazumtirgotāji ar 2025.gada 1.decembri Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) sāks sniegt datus par zemo cenu groza 10 grupu produktiem, tos atjaunojot reizi dienā un tādējādi nodrošinot, ka visiem cenu salīdzināšanas rīkiem tie ir pastāvīgi pieejami. Cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāji norāda, ka pilnvērtīgi plāno uzsākt darbu ar jaunajiem datiem no 2026.gada janvāra sākuma.
Paredzēts, ka cenu salīdzināšanas rīku uzturētājiem, piemēram, Letapartika.lv, CenuDepo.lv, VisiBukleti.lv, būs pieejama tāda informācija, kas patērētājam ne vien nodrošinās cenu salīdzināšanu, bet arī pavērs dažādas personalizācijas iespējas, tai skaitā paziņojumu saņemšanu par izvēlētu produktu cenu izmaiņām, iepirkumu sarakstu veidošanu, produktu svītrkodu skenēšanu. Cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāji ir norādījuši, ka spēs nodrošināt informāciju par pārtikas produktu pieejamību konkrētos pārtikas veikalos, izdevīgākajiem produktiem katrā pamatkategorijā, īsa derīguma termiņa produktiem utml. Tāpat tiek solīta tirgus situācijas, vēsturisko datu un tendenču analīze.
Turpinot darbu pie pārtikas cenu kāpuma ierobežošanas un produktu pieejamības nodrošināšanas, EM ir izstrādājusi Administratīvo un birokrātisko šķēršļu mazināšanas plānu tirdzniecības nozarē, kurš sastāv no tādiem jautājumu blokiem kā normatīvā regulējuma prasību pārskatīšana, reklāmas izvietošanas publiskās vietās regulējuma reformas īstenošana, ielu tirdzniecības regulējuma reforma un atbalsts mazajiem tirgotājiem. Tuvākajā laikā tiks sagatavots un izskatīšanai Ministru kabinetā virzīts attiecīgs informatīvais ziņojums.
Tāpat valdība atbalstījusi 2026. gada budžeta pakotnē paredzētā pilotprojekta īstenošanu - no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam maizes, svaiga piena, svaigas atdzesētas mājputnu gaļas un mājputnu svaigu olu (čaumalās) piegādēm piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
E-pasts: prese@em.gov.lv