Pagājšceturtdien vizītē pie Jēkabpils novada uzņēmējiem bija ieradies ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Šī nebija vienkārša vizīte, tā tika translēta V. Valaiņa «YouTube» kontā, skatītāji turpat varēja uzdot jautājumus un ik pa brīdim arī saņemt atbildes.
Vizīti V. Valainis sāka ar kafijas pauzi. Kā tā? Viņš viesojās Elkšņu pagastā pie «Alīdas kafejas» saimnieces Jolantas Kovnackas un gluži kā visi ekskursanti, no skolasbērniem sākot, izzināja, kā «Dzelmītēs» tiek audzēti cigoriņi, kā tapušas šīs īpašās kafijas receptes un nosaukumi, kā tikts pie līdzekļiem, lai iegādātos nepieciešamās iekārtas, kā te tiek uzņemti tūristi un kādi ir saimniecības attīstības plāni.
Videotiešraidi ministrs sāka no zemnieku saimniecības «Kalna Dambrāni» Viesītē jaunās dzemdību nodaļas. V. Valainis smej, ka šeit īpaši rūpējas par demogrāfisko situāciju... govīm. Īpašniece Iveta TĪRUMNIECE izrādīja vareno saimniecību: - «Kalna Dambrāni» kādreiz, ja tā var teikt, sākās uz plika lauka. Toties pašreiz mums ir vairāk nekā 1200 ha aramzemes un pāri par 300 ha meža. Darbojamies četrās nozarēs: graudkopībā, piena lopkopībā, gaļas lopkopībā un arī mežsaimniecībā, kas gan ir tāda nākotnes ieguldījumu vieta. Esam ģimenes uzņēmums, un ikdienas darbos piedalās visi trīs mani dēli, bet kopumā te strādā 50 darbinieki. Mūsu aprūpē ir 1800 govis: 750 no tām ir slaucamas, pārējie lopi ir buļļi un telītes. No mūsu saimniecības neviens mazs radījums netiek atdots prom - tikai pieauguši dzīvnieki.
Viktors Valainis norādīja, ka «Kalna Dambrāniem» esot ļoti labi finanšu rādītāji, un vaicāja, kas kalpojis par uzrāvienu attīstībai? I. Tīrumniece atzina, ka labi viņiem sokas tādēļ, ka darbojas vairākās nozarēs: - Lauksaimniecībā nekad nevar zināt, kā kuru gadu ies. Un tad, ja vienā jomā peļņas nav nekādas, to kompensē ieguvumi no pārējām. Tā arī dzīvojam itin labi un par problēmām nesūdzamies - pa pēdējiem diviem gadiem uzbūvēti un nodoti veseli pieci jauni objekti, arī slaukšanas karuselis 32 vietām un šī dzemdību nodaļa. Tajā gotiņas nonāk trīs nedēļas pirms teliņa atskriešanas un sagaida šo brīdi telpās, kas atbilst visiem standartiem, kādiem jābūt dzemdētāju aprūpē. Un tikai tad, kad noskaidrots, ka gan mātei, gan mazulim viss kārtībā, govs dodas pie pārējā ganāmpulka, bet teliņš - uz vēl vienu speciāli iekārtotu telpu, tā saukto bērnudārzu. Šajā kūtī ir pat apsildāmās grīdas. Saimniece gan sūrojās, ka tagad, kad tās sākušas sildīt, pamodušās mazās mušiņas.
Ministrs taujāja, kādu ietekmi atstājuši šīgada laika apstākļi? I. Tīrum-niece atzina, ka lopbarības esot tik daudz kā nekad - pietikšot vai diviem gadiem: pašlaik notiekot kukurūzas novākšana, un tā esot izaugusi ļoti labi. Ar zāles kvalitāti gan esot sliktāk - ļoti maz proteīna, jo lietus dēļ nokavēts pļaušanas laiks. Bet vispār jau šovasar daba zemniekiem sagādājusi gana daudz izaicinājumu. «Kalna Dambrānu» saimniece teic, ka visus maksājumus allaž cenšas nomaksāt ātrāk, bet tiem, kas šogad visus norēķinus atstājuši uz rudeni, neklājas viegli.
Citā Viesītes saimniecībā - «Spāres L» - ministru sagaidīja īpašnieki Māris un Zane LĀČI. Viņi pastās
tīja, ka ar lauksaimniecību nodarbojas apmēram 20 gadus, bet ar pārtikas ražošanu - no 2021. gada. Kā BD jau ir informējusi, «Spāres L» sāka ražot pastu, audzēt speltes kviešus, pamazām kvalificējās kā bioloģiskā saimniecība. Nu jau šeit top arī sublimētās maltītes - pakas ar pilnvērtīgu ēdamo, kurā nav ne ūdens, ne skābekļa, tādēļ nav bojāšanās iespēju. Šādu ēdamo lieto, piemēram, tālos pārgājienos, arī militārām vajadzībām, jo to pagatavošanai vajadzīgs vien verdošs ūdens.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis aplūkoja nelielo ražotni, cienājās ar vienu no «Spāru L» produktiem - no sausā maisījuma gatavotajām pankūkām, vaicāja, kur šos ražojumus var iegādāties?
- Pagaidām mēs esam par mazu, lai iekļautos kādā lielveikalu ķēdē, tādēļ produkciju tirgojam pārsvarā savā mājaslapā, -skaidroja saimnieks. Tūdaļ arī sekoja ministra jautājums, vai nav domāts par paplašināšanos un kā ir ar finanšu pieejamību?
- Daļu tagadējās tehnikas kādreiz iegādājāmies LEADER programmā, un tad centāmies iztikt ar saviem līdzekļiem. Tomēr tagad mūs uzrunāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji, ieintriģēja, mudināja startēt projektos, un nu jau ar valsts atbalstu ar finanšu institūcijas «Altum» palīdzību tūdaļ gaidām ierodamies jaunas ražošanas iekārtas, kas būs astoņas reizes lielākas par esošajām. Tās pašlaik iestrēgušas kaut kur Panamas kanālā, bet drīz būs. Protams, šīs telpas tām nav piemērotas, tādēļ steidzam iekārtot jaunas.
Ministrs slavēja uzņēmēju aktivitātes, mudināja arī citus izmantot LIAA un «Altum» piedāvājumu, konsultēties un prasīt palīdzību, kā arī taujāja, kādu vēl palīdzību reģionālajiem uzņēmējiem var piedāvāt Ekonomikas ministrija?
Māris Lācis rādīja ministram ļoti bēdīgo statistiku par šīgada graudu cenām un uz jautājumu atbildēja ar aicinājumu ātrāk taisīt ciet dzelzceļa sliedes, lai Eiropā no Austrumiem neienāk iekšā lētie graudi. Te V. Valainis paskaidroja, ka, visticamāk, tie vagoni ar graudiem no Krievijas, kas vēl aizvien redzami uz mūsu dzelzceļa sliedēm, ne Latvijā, ne Eiropā nepaliek, bet gan tranzītā dodas uz citām pasaules vietām, jo Eiropā tiem tiek piemērota augsta ievedmuita, kas to iegādi padara pilnīgi neizdevīgu.
Braucienā no Viesītes uz Jēkabpili Viktoram Valainim pievienojās LIAA reģionālās pārstāvniecības vadītāja Madonā Iveta VABULE, kuras pārziņā ir arī atbalsts jēkabpiliešiem. Viņa pastāstīja, ka nepilnu pusgadu ir sākta cita veida sadarbība ar uzņēmējiem, nekā tā bijusi iepriekš. Tagad aģentūras pārstāvji paši dodas pie uzņēmējiem, lai individuāli pārrunātu sliktās un labās lietas, ar ko tie saskaras biznesā. Turklāt viņi tikuši aicināti atbildēt, kā vērtē uzņēmējdarbības vidi Latvijā skalā no viens līdz pieci, uz ko lielākoties saņemti četrinieki. - Jāteic, ka esmu novērojusi: jo sakārtotāks pats uzņēmums, jo tajā labāka attieksme pret darbiniekiem, jo augstāks arī izteiktais uzņēmējdarbības vides novērtējums, - stāsta I. Vabule.
Apspriežot Jēkabpils novada uzņēmējus, ministrs minēja mūsu lielākos eksportētājus, un tie ir Jēkabpils piena kombināts un kūdras ieguves uzņēmums SIA «HAWITA Baltic», kam eksporta apjoms pārsniedz 20 miljonus eiro, kā arī kokrūpnieki SIA «Dižmežs», SIA «Ošukalns» un SIA «AmberBirch», kam eksporta apjoms ir virs 10 miljoniem eiro gadā. V. Valainis interesējās, kā reģiona uzņēmējiem ir ar finanšu pieejamību?
- Pirmkārt, tas atkarīgs no tā, cik liels ir uzņēmums, - skaidroja I. Vabule. - Manuprāt, jaunajiem uzņēmējiem finansējums ir pieejams. Piemēram, Jēkabpils novadā šādiem iesācējiem pieejams LIAA atbalsts, var startēt inkubācijas programmās, ir pašvaldības grantu konkurss, arī LEADER projektu konkursi: ja ir labs biznesa plāns, ja uzņēmējs ir zinošs un gatavs pieteikties šiem atbalsta pasākumiem, tad finansējumu var atrast. Viens no LIAA uzdevumiem ir arī atbalsts skolēnu mācību uzņēmumiem. Šis rīts man sākās Salas vidusskolā, kur uzrunāju vairāk nekā 300 jauniešus, kas tur bija pulcējušies uz «Junior Achievement Lat-via» organizēto «Jauno uzņēmēju skolu 2025». Tiešām ir ļoti daudz dažādu atbalsta variantu, galvenais ir paša uzņēmība un griba, kaut vai tās pašas inkubācijas programmas. No Jēkabpils novada mums tajā ir pieci dalībnieki, un tāds zīmīgākais, kas jau iepriekšējā inkubācijas periodā ir daudz ko sasniedzis, ir SIA «Alfrēda dārzs» zīmols «SKWEEZY», kas ražo saldētus dzērienus un kam apgrozījums jau tuvojas miljonam. Turklāt tagad jaunajā uzņemšanā komisijai būs jāizvērtē vēl trīs idejas no Jēkabpils novada.
Ekonomikas ministrs lūkoja arī statistiku par novada ekonomiku: piektdaļa - apstrādes rūpniecība, piektdaļa - lauksaimniecība, piektdaļa - valsts pārvalde, ap 12% - tirdzniecība un komercpakalpojumi. Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas ir 1338 eiro, kas ir apmēram par 100 eiro mazāka nekā vidējā alga Zemgalē vai par 200 eiro mazāka nekā vidējā alga Latvijā. Tomēr, kā atzina I. Vabule, salīdzinot ar apkārtējiem reģioniem, šeit top vairāk augstākas pievienotās vērtības produktu.
- Kapitāla kustība šeit ir, citādi jau tāds apjomīgs projekts kā, piemēram, topošais izklaides centrs «Kvartāls 86» te netiktu būvēts, - secināja ministrs.
Tālākajā vizītes gaitā ekonomikas ministrs Viktors Valainis apmeklēja SIA «Sedumi», kur viņu sagaidīja viens no tās īpašniekiem Sarmis KALNIŅŠ. Ministrs atzina, ka bieži dzirdējis par «Sedumiem», bet klātienē šajā tirdzniecības centrā, kas apvienots ar ražotni-dārzniecību, ir pirmo reizi. Vai neesot uzņēmēju plānos līdzīgus centrus veidot arī citviet Latvijā?
- Šogad «Sedumi» nosvinēja 25 gadu jubileju, - stāsta S. Kalniņš. - Šo gadu laikā esam bijuši ļoti piesardzīgi savā biznesā, uzņēmumu soli pa solim būvējuši kā no tādiem lego klucīšiem, kamēr no maza veikaliņa pilsētā esam tikuši līdz šim lielajam centram - diviem hektāriem zem jumta.
Ciemiņiem tika izrādītas plašās siltumnīcas, kur nu jau Ziemassvētkiem gatavojas 40 000 puanse-tiju, valsts svētkiem ziedus briedina sarkanbaltsarkanās mārtiņrozes, acis priecē ciklamenas u.c. augi. Ministrs izvaicāja S. Kalniņu par galvenajiem sadarbības partneriem, grūtībām biznesā, ar ko nācies saskarties, par izmantotajiem finanšu avotiem u.tml.
- Atskatoties uz uzņēmējdarbībā aizvadītajiem 25 gadiem, uzdodu sev jautājumu, kas ir bijis pamats tam, ka viss nācis salīdzinoši viegli, viss izdevies? - stāsta S. Kalniņš. - Un tad sapratu, ka tā ir pieredze, kas katru nākamo uzdevumu palīdz paveikt arvien vieglāk. Un to nekādās skolās neiegūsi, tā nāk ar gadiem, tikai darot.
Tā kā dārzniecība ir vieta, kur ir daudz vienkārša roku darba un kur tradicionāli savu pirmo darba pieredzi iegūst pusaudži, «Sedumu» īpašnieks ekonomikas ministru mudināja vienkāršot nepilngadīgo nodarbināšanas regulējumu, jo pašlaik tas esot pārāk sarežģīti, tādēļ daudzi uzņēmēji tajā atsakās iesaistīties.
Dienas noslēgumā ekonomikas ministrs apmeklēja SIA «Easywood», kas specializējas līmētās koka konstrukcijās. Uzņēmuma galvenie produkti ir līmēta koka paneļu mājas, angāri, dažādu dimensiju būvdetaļas, bet pamata noieta tirgus pašlaik ir Islande. Kā uzsvēra V. Valainis, vajadzētu tiekties uz to, lai Latvijā arvien mazāk eksportē vienkārši baļķus vai kokmateriālus, bet arvien vairāk rodas šādu uzņēmumu, kas no šiem kokiem ražo un eksportē produktus, desmitiem vai pat simtiem reižu paaugstinot to vērtību.
SIA «Easywood» īpašnieks un vadītājs Jurijs ŠIĻINS pastāstīja, ka šo uzņēmumu pirms deviņiem gadiem bijušajās MRS telpās dibināja trīs cilvēki. Tagad tajā strādā 40 darbinieki.
- Pirms tam strādāju par būvdarbu vadītāju kādā būvniecības uzņēmumā. Lai vienkāršotu un padarītu lētāku būvniecības procesu, radās ideja par šiem līmētajiem koka paneļiem. Tie ir būvējami vertikāli, tātad mājai ir lielāka nestspēja, tā sanāk stāvbūve, kas nozīmē, ka tā nesēžas, - skaidro J. Ši-ļins. Viņš stāsta, ka uzņēmums būtiski palielinājis ražotās produkcijas klāstu. Pirmos piecus gadus netika izmantots nekāds papildu atbalsts, katru gadu apjomi un arī pieprasījums tika dubultots. Ja sākotnēji šeit izgatavoja tikai paneļus, tad tagad mērķis ir tāds, ka Jēkabpilī tiek izgatavoti 90% mājas - karkass, grīdas segums, logi, iekšdurvis.
- Šobrīd būvējam ražošanas paplašinājumu - vēl vienu angāru. Tomēr mēs tik ātri attīstāmies, ka nepaspēsim vienu uzbūvēt, kā būs jādomā par nākamo. Nākamgad īstenosim projektu - konteineros eksportēsim uz Portugāli šeit izgatavotas 4-istabu mājas moduļus, ko tur tikai saliksim. Pirmais tests būs ar 20 mājām, bet vēl pēc gada domājam, ka tās būs jau 100 mājas. Ārpus pilsētas uzņēmumam ir sava zāģētava. Iepērkam Latvijas baļķus, sazāģējam vajadzīgajos garumos, šķirojam pēc stiprības, kaltējam. Šeit mēs tos «audzējam», ēvelējam, līmējam, urbjam, krāsojam utt., - uzņēmējs izrāda ražotni un stāsta, ka jaunais korpuss faktiski uzbūvēts pašu spēkiem, no pašu materiāliem un ar pašu finansējumu, bet pašlaik notiek sarunas ar «Altum» par finansējumu tā pabeigšanai, bet ar LIAA -par iekārtām. Klātesošie varēja apskatīt arī kādam pasūtītājam Latvijā pēc individuāla pasūtījuma pašlaik izgatavotu māju un pirti, kas esot ļoti energoefektīva.
Gan ministrs, gan Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, kurš viņam pievienojās šajā uzņēmumā, slavēja SIA «Easywood» sasniegumus un taujāja, cik izmaksā šeit gatavotā māja.
- Manuprāt, mūsu mājām ir ļoti labas cenas -līdzīgas Rīgas dzīvokļa cenai: gatavās mājas viena kvadrātmetra cena pašlaik ir 1800 eiro ar PVN, - stāsta Jurijs Šiļins. - Turklāt pašlaik ir īstais laiks būvēt māju, jo gan kokmateriālu cenas nav lielas, gan pieprasījums ir mērens. Drīz vien augs pieprasījums, un tad arī cenas augs tam līdzi.
Tālākajā vizītes gaitā ministrs kopā ar novada domes priekšsēdētāju devās pastaigā pa Daugavas aizsargdambi, iepazinās ar tā būvniecības gaitu, pārsprieda ar pašvaldības darbu saistītās aktualitātes. Jau pievakarē Viktors Valainis viesojās arī «Brīvās Daugavas» redakcijā. Interviju ar ekonomikas ministru lasiet nākamajos BD numuros.
SIA «Easywood» vadītājs Jurijs Šiļins (otrais no kreisas) Viktoram Valainim, Raivim Ragainim un Ivetai Vabulei izrādīja paneļu māju ražošanas procesu. Ekonomikas ministrs saņēma apliecinājumu, ka arī ar blakusesošā mikrorajona iedzīvotājiem uzņēmums «sadzīvo» labi. Dāvanā no «interesantākā man zināmā veikala», kā «Sedumus» nodēvēja ministrs, viņš saņēma sarkanas un baltas mārtiņrozes. Uzņēmuma saimnieks
Sarmis Kalniņš (no kreisās) zina stāstīt, ka pirms valsts svētkiem tās ir populārākās krāsas. D. GAGUNOVA foto Arī «Alīdas kafeja» varējusi attīstīties, piedaloties dažādās lauku uzņēmēju atbalsta programmās. «Kalna Dambrānu» fermā viss ir strukturēts, labiekārtots un sakopts. Piemēram, jaundzimušo teliņu audzēšanai uzcelts īpašs bērnudārzs, kur jaunuļi pavada laiku līdz četru mēnešu vecumam. «Kalna Dambrānos» rūpējas, lai skaista vide un lieliska pašsajūta būtu visiem -gan darbiniekiem, gan lopiņiem. SIA «Spāres L» īpašnieks Māris Lācis (no kreisās) kā šībrīža lielāko problēmu min izaicinājumus graudkopībā. Z/s «Kalna Dambrāni» gandrīz 25 pastāvēšanas gadu laikā izaugusi par visā reģionā lielāko gaļas un piena lopkopības uzņēmumu. Tā īpašniece Iveta Tīrumniece ekonomikas ministram Viktoram Valainim izrādīja arī visas piecas nesen tapušās fermas jaunbūves.