Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, kas ir izšķiroši globālo ekonomikas svārstību, ģeopolitisko risku un piegādes ķēžu izaicinājumu apstākļos. Tieši šī pielāgošanās spēja ļauj saglabāt konkurētspēju un veicina eksporta izaugsmi.
Oktobrī preču eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 2,2% lielāka nekā pirms gada. Savukārt imports pieauga par 2,9%. Tirdzniecības deficīts oktobrī gada griezumā veidoja 7,4%.
Kopumā 2025.gada desmit mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 4,3% lielāks nekā pirms gada, savukārt preču imports šajā laika posmā pieauga par 7,3%.
Gada griezumā straujāk auga sauszemes transportlīdzekļu, minerālo produktu, elektroierīču un iekārtu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtība. Savukārt samazinājās graudaugu, citu ķīmisko produktu un eļļas augu sēklu eksports.
Šī gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, salīdzinoši strauji – par 6,8% – pieauga eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk auga uz vairākām dalībvalstīm – Lietuvu (transportlīdzekļi, farmācijas produkti), Spāniju (graudaugi), Dāniju (koksne, elektroierīces), Igauniju (minerālie produkti) un Vāciju (transportlīdzekļi, koksne). Savukārt samazinājās eksports uz Beļģiju (eļļas augu sēklas).
Oktobrī turpināja samazināties eksporta apjomi uz NVS valstīm – par 1,6%. Saruka eksports uz Kazahstānu (elektroierīces, parfimērija), bet palielinājās uz Baltkrieviju (optiskās ierīces). Par 1,5% pieauga arī eksports uz Krieviju. Lielāko daļu no eksporta uz Krieviju joprojām veido dažādu alkoholisko dzērienu eksports.
Oktobrī saruka arī eksports uz pārējām valstīm – par 8,2%. To būtiski ietekmēja graudaugu eksporta samazinājums uz Nigēriju un Maroku, kā arī minerālo produktu eksports uz Maroku un Tunisiju. Savukārt pieauga eksports uz Apvienoto Karalisti (koksne) un Keniju (graudaugi).
Oktobrī gada griezumā importa pieaugumu pozitīvi ietekmēja elektroierīču un iekārtu, sauszemes transportlīdzekļu, mehānismu un farmācijas produktu un ieroču un munīcijas importa vērtības kāpums. Savukārt samazinājās minerālo produktu imports.
Jāatzīmē ka oktobrī būtiski – par 56% samazinājās imports no NVS valstīm, tostarp par 85% no Krievijas un par 35% no Baltkrievijas. NVS valstu imports kopējā preču importā oktobrī veidoja 0,8%, tostarp no Krievijas vien 0,2%.
Informāciju sagatavoja:
Ekonomikas ministrijas
Analītikas dienests